Bērna – vardarbības upura – vecāki

Bērna – vardarbības upura – vecāki parasti izjūt:

• Dusmas pret bērnu – varmāku, viņa ģimeni un skolu 
• Paniku un bažas par to, kādas emocionālas sekas notikušais atstās viņu bērnam 
• Vainu par nespēju pasargāt savu bērnu 
• Vilšanos par izglītības sistēmas „bezdarbību”, lai aizsargātu viņu bērnu 

Visas šīs emocijas vecākus emocionāli bloķē un viņu meklē problēmas burvju risinājumu "tūlīt, tepat un uz vietas".

Vecākiem vajadzētu arī:

• Rūpīgi pierakstīt visu, ko bērns ir teicis un īpaši par tiem, kas bija iesaistīti incidentā, cik reizes tas ir noticis, kur un kas tieši ir noticis 
• Pārliecināt bērnu, ka nevienam nav tiesību šādi uzvesties 
• Viņiem pašiem jābūt par uzvedības paraugu bērniem kā mājās, tā arī citur 
• Izmantot piemērotus izteicienus 
• Vairot bērna pašapziņu un celt viņa pašvērtējumu 
• Ieteikt bērnam un iedrošināt viņu veidot plašu draugu loku 
• Palīdzēt bērnam saprast, ka vajadzības gadījumā  viņam ir jālūdz palīdzība 
• Iedrošināt bērnu aprunāties ar skolotāju 
• Vecākiem pašiem ir jāparunājas ar skolotāju  

Pārrunājot ar skolotāju, vecākiem jāpatur prātā:

• Skolotājs var neko nezināt par incidentu
• Dusmošanās uz skolotāju neko nepalīdzēs 
• Esiet precīzi (vārdi – vietas – datumi) 
• Lūdziet, lai jūs informē, par to, kā skola ir rīkojusies 
• Pavaicājiet, vai un kā vecāki var piedalīties risinājuma meklēšanā 
• Turpiniet kontaktēties